Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palēkt
palēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPalēkt uz priekšu.
  • Palēkt uz priekšu.
  • Palēkt malā.
  • Traktors gāja tieši uz šķūņa durvīm... Amatnieki palēca sāņus..
  • ..lec patlaban pa pļavu zaķītis, ausis sacēlis. Palec un apstājas.
  • Mēs, kas mazlietiņ pasportojam, paspēlējam futbolu, papeldamies, paskrienam, palecam, pacīkstamies..
  • pārn. Sāka runāt, - pirmos teikumus paklusi,.. tad balss it kā atrāvās, palēca un kļuva pietiekoši stipra.
Avoti: 6-1. sējums