pamatojums
pamatojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
Piemēri..ar dzīvības izcelsmes filozofisko pamatojumu saistītais principiālais strīds starp materiālismu un ideālismu pat mūsdienās saglabājis savu asumu.
1.1.ģen.: pamatojuma, adj. nozīmē; val. Tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko).
PiemēriPamatojuma saiklis.
Avoti: 6-1. sējums