pamatotība
pamatotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pamatots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzskatot lietu kasācijas kārtībā, prokurors dod atzinumu par sprieduma likumību un pamatotību.
- Izskatot lietu kasācijas kārtībā, prokurors dod atzinumu par sprieduma likumību un pamatotību.
- ..projektu raksturo izvirzīto tēžu dziļā zinātniskā pamatotība.
- ..autorei vēl neizdodas ieceres realizēt, pietrūkst.. psiholoģiskas pamatotības.
Avoti: 6-1. sējums