Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pamatotība
pamatotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pamatots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzskatot lietu kasācijas kārtībā, prokurors dod atzinumu par sprieduma likumību un pamatotību.
Avoti: 6-1. sējums