pamatot
pamatot -oju, -ī, -ī, pag. -oju; trans.
1.Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
PiemēriPamatot savus izteikumus.
1.1.Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
PiemēriRažošanas kultūras paaugstināšana rūpnīcās jāpamato uz zinātniskiem datiem.
1.2.Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
PiemēriAprēķini pamato celtnes novietojumu.
Avoti: 6-1. sējums