pamukt
pamukt -mūku, -mūc, -mūk, pag. -muku; intrans. sar.
1.Pabēgt1.
PiemēriPamukt līdz mežam.
- Pamukt līdz mežam.
- Sākās lietus. Publika ātri pamuka uz visām pusēm..
- Viņš slidos, kur vien gribēs, un visi pārējie pamuks viņam nost no ceļa.
- Mazs puika jautāts tikai pamuka aiz šķūnīša stūra - laikam jau nebija radis svešu ļaužu.
2.Pabēgt2.
Piemēri..tas [suns], ierāvis asti kājstarpē, lūkoja pamukt zem kādas mēbeles.
- ..tas [suns], ierāvis asti kājstarpē, lūkoja pamukt zem kādas mēbeles.
Avoti: 6-1. sējums