panesība
panesība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Panesīgums.
PiemēriVaru savaldīties tikai ar sešos grūtu studiju gados iegūtu pacietību un panesību.
- Varu savaldīties tikai ar sešos grūtu studiju gados iegūtu pacietību un panesību.
- «..kamēr es dzīvošu, mana sirds piederēs tiem, kam rūp tēvu tēvu skaidrā sirds šķīstība un pacietīga panesība visās dzīves likstās un grūtumos.»
- Jo vairāk šais acīs skaties, jo mīļākas viņas tev rādās. Cik viņās panesības, lēnības, pieticības un miera!
2.reti Panesamība.
PiemēriLietojot medu, jāievēro individuālā šī produkta panesība.
- Lietojot medu, jāievēro individuālā šī produkta panesība.
Avoti: 6-1. sējums