paošņāt
paošņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Paostīt.
PiemēriZelma paošņāja gaisu. «Zirņu zupa ar žāvētu speķi. Nav slikti.»
1.1.intrans.
PiemēriVecais Kļaviņš pacēla galvu, paošņāja un noņurdēja: «Bet tā tad garda smaka!»
2.intrans.; sar. Paokšķerēt.
Piemēri..vezumu pamatīgi sasaista ar valgu, nosien tā, ka okšķeris, gribēdams raisīt vaļā un paošņāt, pēc tam mēnesi pirkstus dziedinās.
Avoti: 6-1. sējums