paradīze
paradīze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.rel., mit. Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēka dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci. Arī debess [1] (4).
PiemēriReliģija mācīja, ka pastāv tukša telpa, kurā atrodas paradīze un elle.
2.Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
PiemēriJēkabs [kalps] aizstāvējās: «Kur gan tā paradīze ir? Vienās mājās ēdiens plāns, otrās darbs sūrs, trešās saimnieks bļauj. Visus labumus jau tu nekur nedabūsi.»
2.1.Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem). Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
PiemēriSarkansalas, kam nosaukumu devušas trīs varenas apses, sarkani degdamas rudens lapkritī, ir īsta stirnu, zaķu un irbju paradīze.
Stabili vārdu savienojumiParadīzes ābele. Paradīzes ābols. Paradīzes putns.
Avoti: 6-1. sējums