pareizticība
pareizticība -as, s.; parasti vsk.
Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
PiemēriViens no zemnieku neapmierinātības izpausmes veidiem 19. gadsimta 30. un 40. gadu mijā bija pāreja pareizticībā. Zemnieki noticēja baumām, ka ķeizara ticība atvieglos zemes iegūšanu.
Avoti: 6-1. sējums