Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paspēt
paspēt -spēju, -spēj, -spēj, pag. -spēju; trans.
1.Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Pagūt.
PiemēriDūmiņš apturēja zirgu, un tā Ozols paspēja viņu panākt.
Stabili vārdu savienojumiNav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt.
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
PiemēriOsiene tikko paspēja nomest kūtī zāļu nastu.., kad saimniece sētsvidū uzsauca Upīšu Mārtiņam, lai velkas ātrāk, Anna tūliņ sāks pātarus.
1.2.Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
PiemēriVēl agrs pavasaris. Pat ievas nav paspējušas īsti saziedēt.
1.3.intrans. Nonākt, ierasties laikā.
Piemēri«Paspēsim! Uz nākamo vilcienu paspēsim kā likts...»
Avoti: 6-1. sējums