paspīdēt
paspīdēt -spīdu, -spīdi, -spīd, pag. -spīdēju, -spīdēji, -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi spīdēt.
PiemēriUn drīz jau paspīda arī Osienes lampiņa gala logā, sākumā kā raustīdamās, pamirdza un apdzisa aiz ābelēm.
2.Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
PiemēriPaspīdēt ar savām zināšanām.
Avoti: 6-1. sējums