Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paucināt
paucināt [pa-ucināt] -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Neilgu laiku, mazliet ucināt.
PiemēriViņa [tēva māsa] mani.. sirsnīgi paucināja..
  • Viņa [tēva māsa] mani.. sirsnīgi paucināja..
  • Ar savu brīnišķīgo smaidu viņa apveltīja draudzeņu mazuļus, paucināja rokās un sakārtoja lentu pušķi uz galvas.
Avoti: 6-1. sējums