paviļa
paviļa -as, s.
1.parasti dsk. Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
PiemēriĒkas [senatnē] celtas uz nelielu vai vidēji lielu akmeņu paviļam vai tieši uz zemes.
- Ēkas [senatnē] celtas uz nelielu vai vidēji lielu akmeņu paviļam vai tieši uz zemes.
- ..kāds it kā ar nagu viegli skrāpēja grīdas dēļus - tur pele mājas paviļā rīkoja sev midzeni..
- Bāliņš manim [man] klēti cirta, Varu lēja paviļā.
- pārn. ..Bet dzīvei es paviļās vēlu Spēcīgas ozolu šķilas.
2.Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
PiemēriTaču pirms iekāpšanas ratos tēvocis Andrejs vispirms apsēžas uz paviļas un atloka savas biezās vadmalas ūzas..
- Taču pirms iekāpšanas ratos tēvocis Andrejs vispirms apsēžas uz paviļas un atloka savas biezās vadmalas ūzas..
Avoti: 6-1. sējums