pazīšanās
pazīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
Process → pazīties1. Attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
PiemēriTurpināt pazīšanos.
- Turpināt pazīšanos.
- Cilvēks ar plašu pazīšanos.
- «Es jūs varu pavadīt,» viņš saka un gaida, ko meitene atbildēs. Tagad jau tā ievada īslaicīgu pazīšanos..
- Saites, kas visus vienoja, nekādi nevarēja saukt par draudzību. Tā bija diezgan cieši saausta pazīšanās..
- ..viņš dabūja [dārgakmeņus] par sviestmaizi tikai tāpēc, ka viņam tādas pazīšanās.
Stabili vārdu savienojumiAttāla pazīšanās.
- Attāla pazīšanās — Pavirša pazīšanās.
Avoti: 6-1. sējums