paļāvīgs
paļāvīgs -ais; s. -a, -ā
paļāvīgi apst.
1.Tāds, kas pilnīgi paļaujas (uz kādu, uz ko).
PiemēriViņa toreiz bija pavisam jauna.. Veselīga, spēcīga.., pārāk paļāvīga uz saviem spēkiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPaļāvīga izturēšanās.
1.2.Nešaubīgs. Pārliecināts.
PiemēriMan patīk tas brīdis, kad cilvēki skaisti kļūst, - tādi paļāvīgi un droši, - tas brīdis, kad cilvēkā sākas atbrīvošanās.
1.3.Pakļāvīgs1.
PiemēriPusaudža iekšējā pasaule vēl nav izveidojusies. Viņš ir atklāts un paļāvīgs jebkurai ietekmei.
Avoti: 6-1. sējums