pašnicināšana
pašnicināšana -as, s.; parasti vsk.
Sevis nicināšana.
Piemēri..ar vieglu žēlumu un drusku pašnicināšanas viņš vēroja meistara gaitu.
- ..ar vieglu žēlumu un drusku pašnicināšanas viņš vēroja meistara gaitu.
- Abolienes [sektantes] piemērs aizrāva citas sievas. Viena pēc otras tās nāca laukā, arvien skaļāki runāja, arvien vaļsirdīgāki nolika sevi. Pašnicināšanas ekstāze bija pārņēmusi ļaudis.
Avoti: 6-1. sējums