Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašsaglabāšanās
pašsaglabāšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.; biol.
Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
PiemēriPašsaglabāšanās instinkts.
Avoti: 6-1. sējums