pašķīst
pašķīst -šķīstu, -šķīsti, -šķīst, pag. -šķīdu; intrans.
1.Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
PiemēriZem kājām pašķīst dubļi.
1.1.Par kā sīka kopumu.
PiemēriPašķīst un novizmo notrauktais sniegs.
1.2.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
Piemēri..kāja samežģījās, viņš nostiepās visā garumā, nesamais tarkšēdams, šķindēdams pašķīda uz grīdas.
1.3.Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
PiemēriPašķīdušās zeķes.
1.4.Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
Piemēri..pasažieri aizmugurē pašķīrās un pašķīda uz abām pusēm, mezdamies sāņus un vairīdamies no kāda vai kaut kā..
1.5.sar. Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
Piemēri..ko tad viņi vispār iesāks, ja artelis pašķīdis? Dauzīsies citur laimi meklēt kā izgājušogad klejotāji no kārsaviešiem..
2.parasti 3. pers. Pajukt (piemēram, tiekot vārītam).
PiemēriKartupeļi vāroties pašķīduši.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
PiemēriPirms Sabiles pašķīda balti zibeņi, un tūdaļ arī sāka gāzt lietus ar krusu - ka balts!
4.parasti 3. pers.; sar. Tikt iztērētam, izdotam (par naudu).
PiemēriBet.. šoruden atkal pašķīdīs nauda! No liniem vien iedzīšu renti - nudie!
5.parasti 3. pers.; sar. Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
Piemēri..sabiedriskā dzīve pilsētā ir tāda pašķīduši.
Avoti: 6-1. sējums