pekains
pekains -ais; s. -a, -ā; sar.
Tāds, kam ir pekas (parasti par lāci).
PiemēriNo rīta māte apraudāja vistas. Tas arī izšķīra pekainā kārumnieka likteni: lācēnu nodeva zooloģiskajam dārzam.
- No rīta māte apraudāja vistas. Tas arī izšķīra pekainā kārumnieka likteni: lācēnu nodeva zooloģiskajam dārzam.
- Prātā nāk arī dziesma par pekainiem lāča bērniem, kam par mierīgu gulēšanu tiek vesela vācele ogu..
Avoti: 6-1. sējums