pelēcība
pelēcība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pelēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAlkšņu krāsa mazliet atgādina senos Kuldīgas novada pārvelkamos svārkus. Visnotaļ gaiša pelēcība.
3.Vispārināta īpašība → pelēcīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa [Agnese] nodrebinājās, iedomādamās, ka dzīve var paiet tādā pelēcībā un sīkumos - veļas baļļa, bērnu autiņi un vēlāk bikšu un zeķu lāpīšana..
4.Vispārināta īpašība → pelēcīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTeorētiski vienkāršības spilgtums neliekas nekas sarežģīts, bet uz skatuves to panākt jau ir problēma: tiklīdz tu gribi būt vienkāršs, par tevi jau runā - pelēcība.
Avoti: 6-1. sējums