pelēcis
pelēcis -ča, v.
pelēce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
PiemēriIejūgt pelēci.
1.1.Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
PiemēriLielo akmeni iekarojuši paši mazākie [bērni]. Siltais pelēcis reizēm kļūst par kuģi un peld zaļā okeānā..
2.v.; niev. Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
PiemēriBet Vidzemes un Zemgales pelēči visus Latgales babuļus nodarbināt nevar, maz ir to «laimīgo», kas tiek šo vilku nagos.
Avoti: 6-1. sējums