Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
perētājs
perētājs -a, v.
perētāja -as, s.
1.Darītājs → perēt.
2.Tas (tāds), kas perē attiecīgajā apvidū (par putniem). Tas (tāds), kas perē.
PiemēriVienas un tās pašas sugas putni var būt dažādos apvidos sastopami kā perētāji, caurceļotāji, klejotāji vai ziemotāji.
Avoti: 6-1. sējums