pieķēdēt
pieķēdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
PiemēriTur ir nikns suns, pieķēdēts būdas stūrī..
- Tur ir nikns suns, pieķēdēts būdas stūrī..
- pārn. Viņa domas likās tāpat uz vienas vietas pieķēdētas.
1.1.neakt. Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
PiemēriPieķēdēts katordznieks.
- Pieķēdēts katordznieks.
2.Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
PiemēriIeraugu turpat pie loga ārpusē ūdensmucu ar pieķēdētu krūzīti..
- Ieraugu turpat pie loga ārpusē ūdensmucu ar pieķēdētu krūzīti..
- Jau pulksten trijos makšķernieki kājās, Jau pieķēdētās laivas gaida tos..
Avoti: 6-2. sējums