Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieķēdēt
pieķēdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Piesaistīt ar ķēdi (parasti dzīvnieku).
PiemēriTur ir nikns suns, pieķēdēts būdas stūrī..
1.1.neakt. Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
PiemēriPieķēdēts katordznieks.
2.Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
PiemēriIeraugu turpat pie loga ārpusē ūdensmucu ar pieķēdētu krūzīti..
Avoti: 6-2. sējums