piekvēpināt
piekvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
Piemēri«Sēž un ļuļķē,» viņa parasti sacīja [par vīru], «vai tad nu nekā cita nav ko darīt kā piekvēpināt istabu.»
- «Sēž un ļuļķē,» viņa parasti sacīja [par vīru], «vai tad nu nekā cita nav ko darīt kā piekvēpināt istabu.»
- Iestādēs, kuras piekvēpinātas ar tabakas dūmiem, nesmēķētāji reizēm pasīvi «izsmēķē» divdesmit cigaretes dienā.
- Saimnieks iededz tīši piekvēpināto vējlukturi pie bedres griestiem.
Avoti: 6-2. sējums