piekvēpt
piekvēpt parasti 3. pers., -kvēpst, pag. -kvēpa; intrans.
1.Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
PiemēriKalpa vīra istabiņa Ar dūmiem piekvēpuši..
- Kalpa vīra istabiņa Ar dūmiem piekvēpuši..
- pārn. Visa viņa bērnība ir piekvēpuši, jo māte viņam mira divu gadu vecam un man [tēvam] vienam nebij četru roku.
1.1.Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
PiemēriKalējs augu dienu kaļ Piekvēpušā smēdē.
- Kalējs augu dienu kaļ Piekvēpušā smēdē.
- Piekvēpst ne tikai skursteņi - dažkārt ar sadzīves sārņiem apkvēpst arī ļaužu sirdis.
Avoti: 6-2. sējums