pieķere
pieķere -es, dsk. ģen. -ru, s.; flzk.
Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
Piemēri..centīgākie klinšu kāpēji jau treniņos izložņājuši tā, ka likās, sacensībās visu izšķirs atmiņa. Tikai jāatceras, uz kuras pieķeres un kādā secībā novietojama roka - kāja - roka utt.
Avoti: 6-2. sējums