pieķerties
pieķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
Piemēri..Brikūns tā satrūkās, ka caurcaurēm nosvīda un cieši pieķērās galda malai ar abām rokām..
1.1.Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) — par augiem.
PiemēriKoku zariem pieķērušās, uz augšu stīdz baltas, rožainas un sarkanas orhidejas.
2.Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
Piemēri«Taisīsim ciet durvis...» Valērijs aicināja. Gunārs izpalīdzīgi pieķērās garāžas durvīm; viņam nenācās viegli tās kustināt.
3.parasti 3. pers. Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPie rūtainā mēteļa bija pieķērusies rūsgana suņa spalva.
3.1.Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
PiemēriKoki visi balti, zari pieķērušies pilni sniega un noliekušies..
4.parasti 3. pers. Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm).
PiemēriTēvs arī kļūst nervozs - forele jau trīsreiz pieķērusies un norāvusies.
4.1.Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
Piemēri..viņam [zēnam] tik jāiebāž pacerē roka, vēzis pats tai pieķeras..
5.Iesākt darīt, veikt (ko).
PiemēriKad atnācu mājā, arī nekam nevarēju īsti pieķerties, gulēju un lasīju..
6.Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
PiemēriSavādi, ka tā var pieķerties svešam bērnam, atdot tam tik daudz no sava mūža un sirds.
6.1.Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) — par dzīvniekiem.
PiemēriSuns pieķēries saimniekam.
6.2.apst. Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
PiemēriJustuss Lībigs.. jau zēna gados pieķērās ķīmijai.
7.Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
PiemēriBija cerības arī uz pilnīgu izveseļošanos - un Ģirts pieķērās tieši tam, atstumjot sānis visas komplikāciju iespējas.
8.sar. Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
Piemēri«Tu zini, siev, ja grib, saimnieks gājējam var pieķerties katrā vietā.»
Avoti: 6-2. sējums