pielabināt
pielabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
Piemēri«Pakalnu tev!» Mirdza iesaucās un paskrēja viņam pakaļ. «Pakalnu tev, tā tas nebija domāts!» - «Lai nu arī ausis man vecas, bet, kad tik skaļi runā, tad es vēl gluži labi dzirdu,» viņš neļāvās sevi pielabināt.
Avoti: 6-2. sējums