pieķert
pieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
PiemēriReizēm Zuze pat pieķer roku pie krūtīm un apsēžas. Vajadzētu rītos dzert medusūdeni. Tas esot labs pret visādām kaitēm.
1.1.intrans.
PiemēriPieķert ar roku pie sāniem.
1.2.Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
Piemēri..Ješka pieķēra baltās rokas šķilas galam, it kā gribētu to ar vienu vēzienu iesviest ratos.
1.3.intrans.
PiemēriNeskatoties apkārt, tas taisnā līnijā devās pie ratiem un viens pats pabāza savus platos plecus zem skapja gala. «Tad nu pieķeriet otram galam!» viņš pēc iespējas mierīgi teica.
2.Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriKaķis. ..pieķēra.. daudz peļu.
3.Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
Piemēri..lauž maizi un pie katra kumosa pieķer karoti biezputras.
4.Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
PiemēriPieķert zagli.
Stabili vārdu savienojumiPieķert sevi.
5.sar. Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
PiemēriRavētāji [talkā] arī bija mudīgi, strādāja sestdienās, svētdienās, pat darbdienu pievakares pieķēra klāt.
Avoti: 6-2. sējums