Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieņaudēt
pieņaudēt -ņaudu, -ņaudi, -ņaud, pag. -ņaudēju; trans.
Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriKaķi visu māju pieņaudējuši.
Avoti: 6-2. sējums