pieņemties
pieņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
PiemēriKarstums pieņemas.
1.1.Kļūt intensīvākam, pastiprināties (par darbību, norisi).
PiemēriLīdz ar gaismu artilērijas apšaude pieņemas.
1.2.Kļūt skaļākam, pastiprināties (par skaņu).
PiemēriSkaņas brīžam pieņēmās, brīžam dzisa.
1.3.apst. Pastiprināties (par slimību, tās simptomiem).
Piemēri..slimībai pieņemoties, elpas trūkums var uznākt arī miera stāvoklī.
1.4.Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
PiemēriVilcienam tuvojoties Latvijai, pieņēmās Leo ilgas [pēc savējiem].
2.Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
PiemēriSiltais laiks.. licis strauji pieņemties zālājiem un uzziedēt pļavām.
2.1.Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..[māte] klusu nolūkojās [uz dēlu], domādama: «Tāds pats tievs vien ir, nav nemaz pieņēmies un pastiepies.»
Stabili vārdu savienojumiPieņemties (arī apvelties) miesās.
2.2.Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
PiemēriUguns mēles šāvās augstāk un pieņēmās plašumā.
3.pareti Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriBrīžiem šķita, ka tur lejā.. vēl zeme, saules un tvīkainā gaisa pieņēmusies, smagi dvašotu.
Stabili vārdu savienojumiPieņemties gudrībā (arī gudrībās). Pieņemties prātā. Pieņemties spēkā.
Avoti: 6-2. sējums