piecelt
piecelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiecelt solu pie sienas.
1.1.Pierīkot (pie kā augstāka).
PiemēriBērnu istaba. Tēva pagatavotās guļamvietas pieceltas pie griestiem, tā ka iznāk pietiekami vietas trim galdiem..
2.Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriPiecelt paklupušo bērnu.
2.1.Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
PiemēriPiecelt apgāzto krēslu.
2.2.Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
PiemēriPiecelt un atbalstīt baļķa galu.
3.Likt (kādam) piecelties.
Piemēri..Ilga [skolniece] trinas savā solā kā nelabā apsēsta... Piecelsi tu viņu, liksi pastāvēt kājās - stāvēs arī..
3.1.Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
PiemēriUn tad leitnants piecēla palikušos četrdesmit karavīrus durkļu triecienā.. Ienaidnieka pretuzbrukums apstājās..
4.Pamodināt.
PiemēriArturs laikam gan nebūtu pats pamodies, ja Astra nepieceltu.
Stabili vārdu savienojumiPiecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa).
Avoti: 6-2. sējums