piecelties
piecelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos; refl.
1.Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
Piemēri..ķēniņš piecēlās no krēsla un lika aizdegt savas zelta lampas.
- ..ķēniņš piecēlās no krēsla un lika aizdegt savas zelta lampas.
- Sīmanis klusi piecēlās no galda un izgāja laukā.
- Artūrs piecēlās kājās un bikli tuvojās mājai.
- pārn. ..no pamales mākoņu gultas piecēlās nomiegojies mēness..
1.1.Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
PiemēriAndrejs tagad ir piecēlies gultā sēdus.
- Andrejs tagad ir piecēlies gultā sēdus.
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
PiemēriOtrā rītā, tikko piecēlos, slaidais lezgīns man ienesa ledus aukstu upes ūdeni nomazgāties..
- Otrā rītā, tikko piecēlos, slaidais lezgīns man ienesa ledus aukstu upes ūdeni nomazgāties..
- ..drīz viņa, kādu rītu piecēlusies, pēdējo reizi ies uz skolu.
- Kādā rītā piecēlies, ieraudzīju uz galda divas baltas papīra lapas.
3.Atveseļoties.
PiemēriAndris no savas slimības piecēlās tikai pēc Jēkabiem..
- Andris no savas slimības piecēlās tikai pēc Jēkabiem..
Stabili vārdu savienojumiPiecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa).
- Piecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa) — Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku). Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
Avoti: 6-2. sējums