piecelties
piecelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos; refl.
1.Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
Piemēri..ķēniņš piecēlās no krēsla un lika aizdegt savas zelta lampas.
1.1.Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
PiemēriAndrejs tagad ir piecēlies gultā sēdus.
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
PiemēriOtrā rītā, tikko piecēlos, slaidais lezgīns man ienesa ledus aukstu upes ūdeni nomazgāties..
Stabili vārdu savienojumiPiecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa).
Avoti: 6-2. sējums