piekrāpt
piekrāpt -krāpju, -krāp, -krāpj, pag. -krāpu; trans.
1.Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
PiemēriKangars: Tos [latvjus] piekrāpsim, Tik kungu vārdu tiem atstāsim, Bet meslus visus ņemsim sev, Lai ļaudis kalpo man un tev.
- Kangars: Tos [latvjus] piekrāpsim, Tik kungu vārdu tiem atstāsim, Bet meslus visus ņemsim sev, Lai ļaudis kalpo man un tev.
- Vecāki iedevuši meitas vietā zosi... Zalktis pamanījis, ka piekrāpts.
2.Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
PiemēriSarma.. teica: «Piekrāpāt mani. Toreiz sarīkojumā neatnācāt.» Garkalns netaisnojās, kaut gan ierasties nebija solījis.
- Sarma.. teica: «Piekrāpāt mani. Toreiz sarīkojumā neatnācāt.» Garkalns netaisnojās, kaut gan ierasties nebija solījis.
- Pēkšņi viņa jutās piekrāpta un apvainota. Acīs saskrēja asaras. Kā viņš tik viegli spēja atteikties no mākslas!
3.Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
Piemēri«Tu mani nepiekrāpsi?» viņa vaicāja, un nopietnais skatiens pauda tādu paļāvību, tik stipru uzticību, ka Jānim sakāpa karstums vaigos.
- «Tu mani nepiekrāpsi?» viņa vaicāja, un nopietnais skatiens pauda tādu paļāvību, tik stipru uzticību, ka Jānim sakāpa karstums vaigos.
- Sagādājot viņam vienu smagu pārbaudījumu pēc otra, liktenis neaizmirsa arī šo - pašu smagāko: viņu piekrāpa draugs.
Avoti: 6-2. sējums