Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekvēpt
piekvēpt parasti 3. pers., -kvēpst, pag. -kvēpa; intrans.
1.Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
PiemēriKalpa vīra istabiņa Ar dūmiem piekvēpuši..
1.1.Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
PiemēriKalējs augu dienu kaļ Piekvēpušā smēdē.
Avoti: 6-2. sējums