piemirdzēt
piemirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja; trans.
Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriLustras piemirdz zāli.
- Lustras piemirdz zāli.
- Saules piemirdzētajā istabā.. uz galda stāv caurspīdīga kafijas kanna.
- Viņi iegāja saules piemirdzētā dārzā.
- ..Sīmanis aizlāčo ar pilnu sētuvi pa ežu uz savu lauku. Rasas piemirdzētajā zālē paliek divas tumšas svītras.
Avoti: 6-2. sējums