Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemitīgs
piemitīgs -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas pastāv, ir būtisks, raksturīgs (kam).
PiemēriCilvēkam piemitīgas spējas.
Avoti: 6-2. sējums