Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piemānīt
piemānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
Piemēri«..dzejnieks, no kura mutes nenāk patiesības un taisnības vārds, ir nicināms kā pēdīgais nelietis, jo tāds dziesminieks piemāna tos, kas viņam uzticas.»
  • «..dzejnieks, no kura mutes nenāk patiesības un taisnības vārds, ir nicināms kā pēdīgais nelietis, jo tāds dziesminieks piemāna tos, kas viņam uzticas.»
  • ..viņš tos bija piemānījis un apkrāpis.
  • Tautā saka: vienreiz piemānīsi, citreiz neviens nenoticēs.
Avoti: 6-2. sējums