pieplūsme
pieplūsme -es, s.; parasti vsk.
1.Pieplūde1.
PiemēriKāds iekšējs prieks, kāda jaunības pārgalvība un nesavaldāma spēka pieplūsme atstaroja šajā iesārtušajā sejā.
2.Pieplūde2.
PiemēriPārklājumam jābūt tik blīvam, lai tas aizsargātu koksni pret saskari ar liesmu, kā arī pret gaisa skābekļa pieplūsmi.
3.Pieplūde3.
PiemēriMūsu literatūrā ienāk arvien jauni [autoru] vārdi. Šī jauno spēku pieplūsme jo spilgti jūtama tieši bērnu dzejā.
Avoti: 6-2. sējums