Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piepīt
piepīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriVainagi piepīti visiem līgotājiem.
  • Vainagi piepīti visiem līgotājiem.
  • Puikas pa ganiem piepin grozus.
1.1.Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
PiemēriPiepīt grozu pilnu ar vainagiem.
  • Piepīt grozu pilnu ar vainagiem.
  • Tikai vēlā rudeni viņš.. sāka pīt grozus. Piepina savu būdu Noriešos pilnu, lai pavasari kartupeļu laikā pārdotu.
2.Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiepīt ozollapu vainagam ziedus.
  • Piepīt ozollapu vainagam ziedus.
  • ..brašās dziedātājas parasti bija tērpušās greznos Nīcas tērpos, ar augsto zilu vainagu virs piepītām bizēm.
2.1.pārn. Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
PiemēriLiela daļa [stāstā].. pilnīgi izdomāti tēli vai arī dzīvajiem piepīts tik daudz kas klāt, ka vairs nevar pazīt.
  • Liela daļa [stāstā].. pilnīgi izdomāti tēli vai arī dzīvajiem piepīts tik daudz kas klāt, ka vairs nevar pazīt.
  • Villainais tulko kā mācēdams, no sevis piepīdams visvisādus lamu vārdus un rupjības.
3.sar. Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
PiemēriVairāk Anna neskatījās, negribēja zināt [ko kaimiņi dara], ka nepiepin pašu par līdzzinātāju.
  • Vairāk Anna neskatījās, negribēja zināt [ko kaimiņi dara], ka nepiepin pašu par līdzzinātāju.
  • ..Caune aizstāvējās, jo viņš pavisam nevarēja iedomāties, ka nevainīgu cilvēku var piepit noziegumam.
Avoti: 6-2. sējums