pieritēt
pieritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriBumba pierit pie vārtiem.
2.Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripot (2).
Piemēri..pie lievenēm pieritēja divu melnu vilkta puskariete..
Avoti: 6-2. sējums