pierāt
pierāt -rāju, -rāj, -rāj, pag. -rāju; trans.
1.Mazliet sarāt, izrāt.
PiemēriEs domāju pierāt viņu par tādu runāšanu.
2.Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
PiemēriMāte:.. ko nu lielā cilvēkā vairs pierāsi, vai t' [tad] prāta pašam nav diezgan.
Avoti: 6-2. sējums