pierīties
pierīties -rijos, -rijies, -rijas, pag. -rijos; refl.
1.trans. Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
PiemēriPierīties putekļus.
- Pierīties putekļus.
- Miķelītis bija bez samaņas, bet elpoja, apdedzis viņš nebija, tikai pierijies dūmu.
2.trans.; vienk. Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
Piemēri«..pierīsies [noliktavā] konfektes, cepumus, vafeles līdz nesamaņai.»
- «..pierīsies [noliktavā] konfektes, cepumus, vafeles līdz nesamaņai.»
- pārn. «Ek, tas Klāstiņš! Pierijies pagasta labumus, nezin, kur naudu grūst!»
2.1.intrans.
Piemēri..viesos pie kaimiņiem.. viņš pierijās tā, ka bija jānoņem bikšu josta..
- ..viesos pie kaimiņiem.. viņš pierijās tā, ka bija jānoņem bikšu josta..
Avoti: 6-2. sējums