piesvilpiens
piesvilpiens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → piesvilpot2.
PiemēriKļuva smacīgi, un viņš pabāza laukā galvu. Tagad bija dzirdama krākšana un smalki piesvilpieni..
- Kļuva smacīgi, un viņš pabāza laukā galvu. Tagad bija dzirdama krākšana un smalki piesvilpieni..
- Dziedājām arī citas visiem zināmas dziesmas, kuru ritms atbilda gājiena solim. Daži piedziedājumi iznāca ar piesvilpieniem..
- Bet no rīta [lakstīgala] sāka dziedāt - vispirms nedroši, bet vēlāk tik skanīgi, ar tādiem treļļiem.. piesvilpieniem!
Avoti: 6-2. sējums