Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pietaupīt
pietaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
PiemēriPietaupīt lopbarību.
  • Pietaupīt lopbarību.
  • Pietaupīt elektroenerģiju.
  • Naudu tērēt - tur visiem ir prāta diezgan, bet pietaupīt - to prot tikai retais.
  • Tas varēs notikt tikai ar kauju, tāpēc jāpietaupa munīcija - patronas un rokas granātas.
1.1.Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
Piemēri«Spēki [jaunībā] plūst pāri malām, un nezini, kur lietā likt. Ļoti gribas tos izšķiest visus uzreiz, kaut arī nekas nepaliktu pāri. Bet vai tomēr nederētu pietaupīt?»
  • «Spēki [jaunībā] plūst pāri malām, un nezini, kur lietā likt. Ļoti gribas tos izšķiest visus uzreiz, kaut arī nekas nepaliktu pāri. Bet vai tomēr nederētu pietaupīt?»
  • ..pašos pēdējos mēģinājumos viņa [aktrise] vietumis it kā pietaupīja gan balsi, gan jūtas..
1.2.Censties nenolietot.
PiemēriPietaupīt jauno kleitu.
  • Pietaupīt jauno kleitu.
  • ..kurpes man jāpietaupa, citādi rudenī būs jāiet skolā ar riebīgajām klikatām, kas klaudz kā zirga nagi.
1.3.Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
PiemēriLielajam Pēterim pietaupītā cigarete sabirzusi Aijas halāta kabatā.
  • Lielajam Pēterim pietaupītā cigarete sabirzusi Aijas halāta kabatā.
Avoti: 6-2. sējums