pievaldīt
pievaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt lēnāku, arī savaldīgāku.
Piemēri..Spodrim neesot tēva, kas puiku pievaldītu ar vīrieša roku.
- ..Spodrim neesot tēva, kas puiku pievaldītu ar vīrieša roku.
1.1.Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
Piemēri..zirgi sākumā vēl bij tikai pievaldāmi.
- ..zirgi sākumā vēl bij tikai pievaldāmi.
2.Saturēt.
PiemēriKuplos, pakausī īsi apcirptos matus arvien, arī ziemā, pievaldīja padziļi uz pieres uzvilktā žokejcepure..
- Kuplos, pakausī īsi apcirptos matus arvien, arī ziemā, pievaldīja padziļi uz pieres uzvilktā žokejcepure..
2.1.Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
PiemēriPat vecais Aizpurs savu vareno balsi pievaldījis.
- Pat vecais Aizpurs savu vareno balsi pievaldījis.
- Ints gribēja mazliet pievaldīt Ilzītes steigu un skaļumu, bet kur tu vēju saķersi!
Stabili vārdu savienojumiPievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli). Pievaldīt rokas.
- Pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) — Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
- Pievaldīt rokas — Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
Avoti: 6-2. sējums