pievaldīt
pievaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt lēnāku, arī savaldīgāku.
Piemēri..Spodrim neesot tēva, kas puiku pievaldītu ar vīrieša roku.
1.1.Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
Piemēri..zirgi sākumā vēl bij tikai pievaldāmi.
2.Saturēt.
PiemēriKuplos, pakausī īsi apcirptos matus arvien, arī ziemā, pievaldīja padziļi uz pieres uzvilktā žokejcepure..
2.1.Padarīt klusāku, mierīgāku (piemēram, balsi, izturēšanos).
PiemēriPat vecais Aizpurs savu vareno balsi pievaldījis.
Stabili vārdu savienojumiPievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli). Pievaldīt rokas.
Avoti: 6-2. sējums