pievīt
pievīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju; trans.
1.Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
PiemēriSievišķībai vienmēr vajag spoguli - «Vai es skaista esmu?» pajautāt, vienmēr vajag kādu atrisušu sprogu citām neklausīgām sprogām pievīt klāt..
- Sievišķībai vienmēr vajag spoguli - «Vai es skaista esmu?» pajautāt, vienmēr vajag kādu atrisušu sprogu citām neklausīgām sprogām pievīt klāt..
- pārn. Dēkla vija pinekliņu, pievij dažu mātes meitu pie netikla tēva dēla.
- pārn. Ja pietrūka zīļu līgavas vainagam, Pievija māmuļa biti un liepziedu klāt.
2.Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPutni pievijuši daudz ligzdu.
- Putni pievijuši daudz ligzdu.
- Raibas vien man telītes,.. diezgan darba tautiešam, zīda valgu pievijot.
Avoti: 6-2. sējums