pievīties
pievīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Refl. → pievīt1. Tikt pievītam.
PiemēriVainagam ziedi pievijušies cieši.
- Vainagam ziedi pievijušies cieši.
- pārn. Bērzi man šalkos brīvāk un dedzīgāk, Sirds pie zemes pievīties tieksies..
1.1.pārn. Tikt pievienotam.
PiemēriStarp izteiksmīgi veidotām sadzīves ainām [romānā] atzīmējamas.. ainas, kurās blakus dziļi traģiskiem pārdzīvojumiem pievijas komiskas situācijas.
- Starp izteiksmīgi veidotām sadzīves ainām [romānā] atzīmējamas.. ainas, kurās blakus dziļi traģiskiem pārdzīvojumiem pievijas komiskas situācijas.
2.Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriPaejot vēl uz priekšu, lielceļš pievijās.. māju pudurim, cik noprotams, vecas muižas centram..
- Paejot vēl uz priekšu, lielceļš pievijās.. māju pudurim, cik noprotams, vecas muižas centram..
Avoti: 6-2. sējums