pieķere
pieķere -es, dsk. ģen. -ru, s.; flzk.
Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
Piemēri..centīgākie klinšu kāpēji jau treniņos izložņājuši tā, ka likās, sacensībās visu izšķirs atmiņa. Tikai jāatceras, uz kuras pieķeres un kādā secībā novietojama roka - kāja - roka utt.
- ..centīgākie klinšu kāpēji jau treniņos izložņājuši tā, ka likās, sacensībās visu izšķirs atmiņa. Tikai jāatceras, uz kuras pieķeres un kādā secībā novietojama roka - kāja - roka utt.
- Citas vietas plaisā varēja ielikt roku pirkstus, citur iebāzt čību purngalus. Citu pieķeru nebija.
Avoti: 6-2. sējums