pirktspēja
pirktspēja -as, s.; ekon.
1.Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
PiemēriRubļa pirktspēja.
- Rubļa pirktspēja.
- Markas pirktspēja.
- Dolāra pirktspēja.
- Mūsdienu reālo naudas apgrozību raksturo īpatnējs papīra un kredītnaudas sajaukums. Šīs naudas pirktspēju regulē tās emisijas monopols.
- Angļu mārciņu inflācija skārusi vairāk nekā citas rietumvalstu valūtas, un tās pirktspēja ir krasi mazinājusies..
2.Naudas līdzekļi, ko var izmantot piecu pirkšanai.
PiemēriPircēju pirktspēja.
- Pircēju pirktspēja.
- Darbaļaužu pirktspēja.
- Pensionāru pirktspēja.
- Padomju iekārtas gados Latvijas PSR tirdzniecība strauji attīstījusies, jo ievērojami pieaugusi iedzīvotāju materiālā labklājība, pieaugusi pirktspēja.
- Pieaug tautas patēriņa preču ražošana, palielinās iedzīvotāju pirktspēja. Tas izraisa strauju mazumtirdzniecības preču apgrozījuma pieaugumu.
- Uzlabojoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, palielinās pirktspēja, tāpēc laika gaitā dzīvoklī uzkrājas lietas..
Avoti: 6-2. sējums